Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komiteja 2.septembrī atbalstīja pirmo dokumentu jaunajā Parlamenta sasaukumā – deputāta Roberta Zīles gatavoto atzinuma projektu par ES 2015. gada budžeta projektu. Atzinumā īpaša uzmanība pievērsta pienācīga finansējuma piešķiršanai jaunajam ES finanšu instrumentam – Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF - Connecting Europe Facility), lai jau nākamajā gadā varētu tikt tālāk virzīti transporta infrastruktūras projekti.
Kā atzīst R. Zīle, „politiski ir ļoti būtiski, lai Eiropas Parlaments dotu skaidru signālu Eiropas Komisijai un ES Padomei, ka CEF projekti, ieskaitot „ Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa projektu, nepārprotami ir prioritāte, un ir būtiski šai jaunajai programmai piešķirt gan vajadzīgās saistību, gan maksājumu apropriācijas, lai varētu nekavējoties uzsākt tās projektu īstenošanu. Parlamenta Transporta komitejas pozīcija šajā jautājumā ir stingra, un es ceru, ka turpmākas sarunas ar Eiropas Komisiju un ES Padomi par 2015. gada budžeta projekta transporta sadaļu būs rezultatīvas. Svarīgi, ka Transporta komitejas atzinumā izdevās iekļaut arī atsauci uz jauno starptautisko situāciju pie ES austrumu robežām, kas liek pievērst īpašu uzmanību vienojošu ES transporta tīklu izbūvei atbilstoši ES tehniskajiem parametriem. Tas ir nepārprotams mājiens, ka vilcināšanās ar finansējuma piešķiršanu „Rail Baltica” nav pieļaujama. Protams, būtiski ir arī, lai projektā iesaistītās valstis sagatavotu kvalitatīvu projekta pieteikumu”.
R. Zīle arī uzsver, ka iesniedzis 2015. gada budžeta projektā priekšlikumu, ka vismaz 0,5 % no summas, kas CEF finansējumā paredzēta šauro vietu un trūkstošo infrastruktūras posmu izbūvei, kā arī no atbilstošā Kohēzijas fonda finansējumam, ir jāparedz Eiropas veloceliņu tīkla atbalstam un zīmju uzstādīšanai, jo īpaši tā dēvētajā „Dzelzs priekškara” velomaršrutā jeb ES velomaršrutā Nr. 13.
„Es domāju, ka pēc jaunā Transporta komitejas priekšsēdētāja Mihaela Krāmera simboliskā velobrauciena „Dzelzs priekškara” maršruta Kurzemes posmā, kurā arī man bija tas gods piedalīties, Eiropas Parlamentam būtu svarīgi norādīt, ka ES nodokļu maksātāju līdzekļi transporta sektorā būtu novirzāmi arī velotransporta attīstībai”, saka R. Zīle. „Piemēram, Latvijas Satiksmes ministrija, īstenojot nākamo autoceļa Liepāja – Lietuvas robeža posma no Papes pagrieziena līdz Lietuvas robežai atjaunošanu, varētu jau padomāt par paralēla veloceliņa izbūvi. Tas pilnībā atbilstu Eiropas Transporta tīklu (TEN-T) regulas nosacījumam, ka transporta projektiem vēlams būt sinerģijā ar velotransportu un, būvējot transporta infrastruktūru (piemēram, jaunus tiltus), jārēķinās arī ar velobraucēju interesēm.”
