Parasti kā viens no divriteņa plusiem tiek uzsvērta arī velobraukšanas efektivitāte. Ir iespējams nokļūt praktiski visur un krietni ašāk kā ejot kājām vai sēžot satiksmes sastrēgumā ar automašīnu. Arī arvien aktuālākie elektrovelosipēdi mierīgi pārvietojas ar ātrumu 25 kilometri stundā un tā vien šķiet, ka velokurjeri pa ielām pārvietojas zibenīgi. Tomēr Maksimam Baudinam, kurš izveidojis īsfilmu, izmantojot divus... velotrenažierus, 1800 fotogrāfijas un Parīzes skaistos skatus, ir pavisam cits viedoklis šajā jautājumā – viņa pasaulē velobraucēji nepazūd steigā, bet joprojām rod gana daudz laika romantikai.
Pusotru minūti garā naivi piemīlīgā filmiņa patiešām ir romantisks stāsts, kā jau Parīzei piederas – tomēr izmantotie velotrenažieri un ilgās ekspozīcijas fotogrāfijas to padara unikālu! Filmas veidotāja galvenā doma patiešām ir bijusi parādīt to, kā pat romantikas galvaspilsētā Parīzē visi joprojām turpina skriet un steigties, nemaz nenovērtējot pilsētas burvību – to spēj novērtēt vienīgi velobraucējs, kurš, lēni pārvietojoties pa žilbinošo pilsētu, arī gūst pilsētas labvēlību mīlestības formā.
Izmantotie velotrenažieri piešķir filmiņai ļoti savdabīgu odziņu, tomēr tie arī bijuši patiešām nepieciešami, jo katram kadram aktieri, izveidojot pareizās sejas izteiksmes un pozas pēc Baudina norādījumiem, sastinguši uz vairākām sekundēm vai pat ilgāku laika posmu – bez stabilitātes tas nebūtu iespējams! Protams, uzņemšanas laikā "braucamie" ik pēc katra foto tikuši pārbīdīti par pāris centimetriem pa īpaši uz Parīzes bruģa novilkto līniju – un filmā velo kustība norisinās absolūti dabiski!
Re, patiesībā jau viss ir vienkārši. Izrādās, ka, lai atrastu mīlestību, jādodas uz Parīzi ar velotrenažieri :)
http://petapixel.com/2015/12/05/this-short-film-was-made-with-2-stationary-bikes-and-1800-long-exposure-photos/
