Mobilitātes nedēļā Jūrmalā no 16. līdz 22. septembrim ikviens tiek aicināts ar praktisku darbību atbalstīt alternatīvo mobilitāti, tādējādi samazinot savas rīcības rezultātā radīto elektroenerģijas patēriņu. Iedzīvotāji tiek aicināti personīgo automašīnu vietā pēc iespējas izmantot energoefektīvāku transporta līdzekli, piemēram, velosipēdu, skrejriteni, bet nelielus attālumus pārvarēt kājām. Ar šādu apzinīgu rīcību vienlaikus tiks mazināts trokšņu un izplūdes gāzu radītais piesārņojums, gan arī uzlabota veselība un mazināta globālās sasilšanas procesu straujā virzība.
Jūrmalas skolēni tiek aicināti piedalīties fotokonkursā „Interesantākais mobilitātes veids kūrortpilsētā". Konkursa dalībniekiem jānofotografē un no 16. līdz 22. septembrim jānosūta fotogrāfijas uz pasta adresi: Jūrmalas tūrisma informācijas centram Lienes ielā 5, Jūrmalā, LV-2015; vai elektroniski: info@jurmala.lv.
Interesantāko fotogrāfiju autori konkursa noslēgumā saņems balvas visai ģimenei: „Līvu Akvaparka" apmeklējumu, izbraucienu ar elektromobili vai upes kuģīti „New Way".
Kūrortpilsētas sadarbības partneri Eiropas Mobilitātes nedēļā:
Velosipēdu nomas punkti:
„ABC grupa" Jūras ielā 24 piedāvā velosipēdu nomu ar 50 % atlaidi
(www.abcgrupa.lv)
„Baltic Bike" Majoros - autostāvvietā pretī Majoru dzelzceļa stacijai, Dzintaros - Turaidas ielas galā pie Dzintaru koncertzāles, Bulduros - Vienības prospekta galā pie izejas uz jūru
(www.balticbike.lv)
„Bulduru velonoma" Bulduru dzelzceļa stacijā
(www.velonoma.lv)
„Ķemeru velonoma" Ķemeru stacijas ēkā
(www.velonoma.lv)
„Mellužu pikniks" Mellužu prospektā 21 Mellužos
(tālr. +371 67767899, +371 29277414)
Arī lielākā daļa Jūrmalas tūrisma mītņu piedāvā velonomu. Vairāk info: www.tourism.jurmala.lv.
Elektromobilis „Impresso" (www.jurmalasture.lv, tālr. +371 20242231)
Upes kuģītis „New Way" (www.pie-kapteina.lv)
„Līvu akvaparks" Viestura ielā 24 Lielupē (www.akvaparks.lv, tālr. +371 67755636).
Kopš 2002. gadā Eiropā veiksmīgi noorganizētā pasākuma „Diena bez auto" ik gadu no 16. līdz 22. septembrim tiek organizēta Eiropas Mobilitātes nedēļa. Šogad desmitās Eiropas Mobilitātes nedēļas laikā iedzīvotāji tiek aicināti vērst uzmanību uz diviem centrālajiem mobilitātes aspektiem - transportu un enerģiju; šā gada galvenā tēma - Alternatīvā mobilitāte".
Dažādās aptaujās noskaidrots, ka klimata pārmaiņas un gaisa piesārņojums ir 3. un 4. vietā lietu sarakstā, kuras visvairāk satrauc cilvēkus, un tās arī ir divas galvenās globāla mēroga vides problēmas.
Automašīnu skaits uz ceļiem Eiropā un satiksme pilsētās nemazinās, gluži pretēji, turpina pieaugt, sekmējot pilsētu iedzīvotāju dzīves pasliktināšanos, - radot troksni, gaisa piesārņojumu, stresu utt. Eiropā 40% piesārņojuma rada transporta izplūdes gāzes, lielāko daļu - motorizētais transports. Transporta radīto izplūdes gāzu apjoms joprojām pieaug ātrāk nekā jebkurā citā sektorā. Tā radīto kaitīgo ietekmi uz veselību izjūt lielākā daļa iedzīvotāju, sevišķi sabiedrības neaizsargātās daļas - bērni un gados vecāki cilvēki. Transporta ietekme uz veselību ir plaši zināma, sākot no satiksmes radītā trokšņa un beidzot ar sirds un asinsvadu slimībām.
Mūsdienu apstākļos Eiropā tieši transporta patērē visvairāk enerģijas, turklāt tās patēriņam ir tendence nepārtraukti pieaug. Bez tam tā ļoti lielā mērā atkarīga no naftas. Kopš 2008. gada naftas izejvielas barela cena turpina pieaug, savukārt naftas daudzums turpina mazināties. Drīz pienāks brīdis, kad arī naftas ieguve samazināsies. Pastāv vairāki pieņēmumi, kad tas varētu notikt, - vieni norāda, ka tas notiks aptuveni trīs gadu laikā, citi, ka jau šobrīd esam sasnieguši šo punktu.
Neraugoties uz minētajiem faktiem, cilvēki arvien biežāk izvēlas pārvietoties un ceļot ar personīgo automobili. Tas, savukārt, ir cieši saistīts ar fosilā kurināmā patēriņu un ir lielākais izaicinājums, ar kuru mums ir jāsastopas, pārveidojot mūsu ekonomiku un sabiedrības patēriņu uz zemas enerģijas un energoefektīvu patēriņu. Realizējot alternatīvās mobilitātes un līdzīgus pasākumus, Eiropas Savienība tiecas virzīties savu mērķu „20-20-20" sasniegšanu. Izvirzītie mērķi, kurus plāno sasniegt līdz 2020. gadam, ietver siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu par 20 %, energoefektivitātes palielināšanu par 20 % un atjaunojamo energoresursu izmantošanu no kopējā enerģijas patēriņa palielināšanu par 20 %. Lai kopīgiem spēkiem to paveiktu, ikvienam no mums jāapzinās, cik lielu enerģijas daudzumu patērējam ikdienā un cik lielu varētu ietaupīt, ja savā ikdienas rīcībā ievērotu ilgtspējīgas attīstības principus.
