Pasaules pilsētām kopīgi būtu iespējams ietaupīt līdzekļus gandrīz Amerikas Savienoto valstu parāda lielumā - jeb 17 triljonus dolāru! To var panākt, ieguldot efektīvākās sabiedriskā transporta un atkritumu apsaimniekošanas sistēmās, tostarp arī popularizējot riteņbraukšanu, izpētījuši „New Climate Economy” eksperti.
Šis atzinums izklāstīts darbā „Accelerating Low‐Carbon Development in the World’s Cities”, kas publicēts 8. septembrī. Pēc ekspertu atzinuma, krietnie ietaupījumi rastos no ekonomiskās aktivitātes stimulēšanas, veselības aprūpes izmaksu samazināšanās, nabadzības samazināšanās, kā arī mazinoties ar pilsētu izplešanos saistītajām izmaksām, to skaitā laika un produktivitātes zaudējumiem sastrēgumu dēļ.
Kā atzinis Niks Godfrejs, viens no pētījuma autoriem, pārāk ilgu laiku pasaulē ir valdījis uzskats, ka ekonomiskā izaugsme ir iespējama tikai uz klimata rēķina. Patiesībā šīm abām lietām vajadzētu būt saistītām paralēli, reizē popularizējot un attīstot gan ekonomiku, gan rūpējoties par klimatu. Tādējādi, samazinot pilsētu transporta drūzmu, arī izmešu emisijas tiktu samazinātas par trešdaļu – respektīvi, 3,7 gigatonnām ogļskābās gāzes. Tas nozīmētu par 20 % pietuvoties nepieciešamajam CO2 emisiju samazinājumam, kas būtu pietiekams, lai apturētu vidējās temperatūras palielināšanos par vēl 2 grādiem līdz šī gadsimta beigām.
Protams, krasas pārmaiņas veikt nebūtu viegli gan laika, gan naudas ieguldījumu ziņā, tāpēc arī pētījumā tiek akcentētas jau šobrīd pieejamās iespējas – jau esošā sabiedriskā transporta un velosipēdu satiksmes izmantošana un pilnveidošana. Īpašs akcents likts tieši uz velosipēdu satiksmi - uzlabojot veloceļus un to loģistiku, samazinot auto braukšanas ātruma limitus un stingrāk sodot autovadītājus, kuri notriekuši kādu velobraucēju, kā arī attīstot velosipēdu publiskās lietošanas sistēmu (kas pasaulē iegūst aizvien lielāku popularitāti), būtu iespējams sasniegt jau samērā lielu progresu. Šajos jautājumos ļoti labi piemēri ir lielajās pasaules pilsētās – Parīze šobrīd divreiz palielina savu veloceļu tīklu līdz pat 870 jūdzēm, veido 10,000 drošas velonovietnes un piedāvā finansiālo atbalstu elektrisko un parasto velosipēdu pircējiem, savukārt Londona un Minhene plāno veidot velosipēdu šosejas, padarot garos velobraucienus drošus un parocīgus. Kā atzīts pētījumā, šādas šosejas varētu sniegt pat 19% investīciju atgriešanos gadā.
„Pilsētu mēriem ir jāsaprot, ka velostruktūras izveide un ātras, efektīvas sabiedriskā transporta satiksmes izveide ir nevis slogs, bet iespēja”, atzīst Godfrejs.
