Kā pareizi pieslēgt velosipēdu. Statīvu veidi un video!
Saulkrastu velosipēdu muzejs
Velosipēdu muzejs Krievijā!
Veloparadīzes veidošanas vēsture
Ziņa publicēta: 12.11.2015 18:51
Dzirdot vārdus „Velosipēdu pilsēta”, pirmās asociācijas ir ar Amsterdamu – pilsētu, kur vairāk kā 58% pilsētas iedzīvotāju velo izvēlas kā savu ikdienas transporta līdzekli, katru dienu nobraucot vairāk kā divus miljonus kilometru. Tomēr Nīderlandes galvaspilsēta ne vienmēr ir bijusi velobraucēju paradīze. Īpaši labi pilsētas izaugsmi iespējams novērot nesen publicētajās fotogrāfijās no pagājušā gadsimta sākuma un 60. un 70. gadiem, salīdzinot tās ar mūsdienām.
Fotogrāfiju apkopošana iesākusies kā Kornēlijas Dinkas, Amsterdamas Universitātes studentes, maģistra darba daļa, bet nu vēstures izpētei un salīdzināšanai izveidots jau vesels projekts – Sustainable Amsterdam.
Pēc II Pasaules kara, pateicoties pieaugošajam ienākumu līmenim un imitējot Amerikā notiekošo, sākās auto iegādes bums. Bijuši pat plāni iznīcināt veselas iekšpilsētas daļas, lai to vietā izveidotu šosejas un daudzstāvu garāžas. Daži no šiem un līdzīgiem plāniem arī īstenoti, piemēram, 20. gadsimta vidū Amsterdamas piepilsētā izbūvēts augstas kvalitātes un uz auto satiksmi pilnībā balstīts apartmentu rajons, savukārt pilsētas centrs lēni pārveidots biznesu vajadzībām. Šajā laikā, velobraucēju skaitam katru gadu samazinoties par 6 %, pat valdījis viedoklis, ka drīz divriteņi kā tādi pilsētā drīz vairs netiks izmantoti.
Tomēr pret šīm pārmaiņām iebildušas divas sabiedrības grupas – jaunieši, kas vēlējās saglabāt savas dzīvesvietas pilsētas centrā un tāpēc pretojās to nojaukšanai, kā arī cilvēki, kas uzskatīja par nepieciešamu saglabāt vēsturiskās ēkas. Pilsēta gan viņus īpaši neņēma vērā. Līdz brīdim, kad arvien pieaugošā satiksmes plūsma sāka radīt problēmas. Tieši transportlīdzekļu avārijas ar cietušiem gājējiem un riteņbraucējiem (1971. gadā vien gāja bojā 3,300 cilvēki, tostarp 400 bērni) kalpoja kā visas sabiedrības sapurinātājs. Bija apdraudēta bērnu iespēja droši nokļūt uz skolu un valsts iedzīvotāji, it sevišķi organizācija Stop de Kindermoord pret to sāka iebilst īpaši aktīvi - , uzsākot masveida protestus, demonstrācijas, ielu blokādes, kā arī veidojot citas speciālas akcijas. Turklāt Stop de Kindermoord ieguva arī Nīderlandes valdības atbalstu, kopīgi ģenerējot idejas par jaunu pilsētas plānošanas sistēmu.
Paralēli šiem notikumiem 1973. gadā Nīderlandi skāra naftas krīze. Reaģējot uz šo problēmu, Amsterdama sāka eksperimentēt ar svētdienām bez auto, lai samazinātu benzīna patēriņu, un tā rezultātā pilsētas iedzīvotājiem pēkšņi radās iespēja pilsētu iepazīt no cita skatupunkta - kā brīvu no braucošiem vai stāvošiem transporta līdzekļiem telpu. Arī valdības pārstāvji sāka arvien aktīvāk mudināt Nīderlandes iedzīvotājus pievērsties jaunam dzīvesveidam – ar mazāku neatjaunojamo energoresursu patēriņu.
Sekojošajos gados jau notika lēnas, bet neatlaidīgas reformas, tomēr tikai 20. gadsimta beigās Amsterdama patiešām sāka kļūt par velopilsētu. Savukārt 21. gadsimta sākumā Amsterdamas tēls jau bija tāds, kādu to pazīstam šodien – un tas turpina attīstīties vēl joprojām.
Galu galā kā viens no interesantākajiem faktiem atzītams tas, ka šībrīža pašas skaistākās Amsterdamas vietas, tūrisma objekti - tirgus un atpūtas laukumi - agrāk ir bijušas autostāvvietas. Turklāt svarīgi, ka Amsterdama ne ar ko neatšķīrās no citām tāda veida pilsētām – jā, tā ir samērā līdzena pilsētas reljefa ziņā, tomēr vēl tikai nesen tā bija auto satiksmes pārpildīta, un tieši tas pierāda, ka ir nepieciešama tikai cilvēku vēlme un rīcība, lai panāktu pozitīvas izmaiņas, kas pilnībā maina visu pilsētu un tās tēlu. Tad nu atliek tikai padomāt, kādas gan skaistas vietas mēs varētu radīt, pārveidojot Rīgu no auto pilsētas uz velopilsētu – un cik patiesībā reāli tas ir.
Fotogrāfijas, kas salīdzina pilsētvidi Amsterdamā, kā arī informācija par pilsētas vēsturi un pētījumu atrodamas mājaslapās:
http://sustainableamsterdam.com (Te arī sīkāk par pašu projektu, kas nodarbojas ar ideju ģenerēšanu un attīstīšanu, lai Amsterdamu padarītu par vēl dabai un videi draudzīgāku, veselīgāku un cilvēkiem ērtāku pilsētu, piedāvājot arī pilsētas tūres, kurās tiek stāstīts par pilsētas attīstību cauri laikiem.
