Krišjānis Liepiņš savā blogā apraksta savus iespaidus, braucot pa veloceliņu Centrs-Valdemāra un Zirņu ielu krustojums, kā arī posmu VEF tilts-Teika-Berģi.
- Veloceliņš centrā, kas sākas pie Bastejkalna, ir gandrīz perfekts, tikai iebraucot Esplanādē tas pazūd un parādās pēc pārdesmit metriem.
Pie Valdemāra un Mālpils ielu krustojuma, kur tas pāriet uz otru ielas pusi, es, iepriekš labi ieskrējies, aizlidoju garām. Te būtu noderīgas skaidrākas, vieglāk pamanāmas norādes par virziena maiņu.
Vienu māju pirms krustojuma ar Zirņu ielu, šķērsojis iebraucamo ceļu uz pagalmu, tas izbeidzas. Pie krustojuma nav vispār nekādu norāžu par virziena maiņu, Zirņu ielā visā garumā nav nekādu apzīmējumu, tikai zīmes, ka ietve paredzēta gan gājēju, gan riteņbraucēju kustībai un velopārbrauktuves krustojumos (izņemot krustojumā ar Miera ielu). Un to nav arī Brīvības ielā līdz krustojumam ar Krišjāņa Barona ielu, kur sākas otrs veloceliņš. Tādēļ, pretēji Rīgas domes teiktajam, Zirņu ielā nav veloceliņa, un nekas nesaista veloceliņu Centrs-Valdemāra/Zirņu iela ar otru veloceliņu.
Atpakaļceļā ievēroju, ka pie Bruņinieku ielas un Valdemāra ielas krustojuma pagrieziens, šai gadījumā, pa kreisi atbilst velosipēda pagrieziena rādiusam, nevis uz papīra ar lineālu izveidots reāli grūti izbraucams līkums.
Turpinām ar veloceliņu VEF tilts-Teika-Berģi. Pirmā problēma ir laternas stabi uz VEF tilta, ko varētu pārcelt aiz margām.
Tālāk tas vietām mēdz pazust, un vairākās vietās pietrūkst luksoforu.
Posmā pie Juglas centra ir diez gan sarežģīta navigācija – pirmo reizi šeit braucot, grūti saprast, kur tālāk jābrauc.
Ar visām nosauktajām problēmām šie divi veloceliņi ir labākie Rīgā un vienīgie uz kuriem, vismaz lielākajā daļā to maršruta, ir drošāk nekā uz brauktuves. Turklāt tie atrodas uz maģistrālajām ielām, kur ir dzīva satiksme lielāko daļu diennakts.
Pārpublicēts no
http://krisjanisliepins.com/2012/07/09/rigas-velocelinu-izvertejums-1-dala/
