Velobraucēji visbiežāk jeb 75% gadījumu traumas gūst sadursmēs ar gājējiem. Savukārt trešā daļa šādu negadījumu notiek uz veloceliņiem, kur gājēji nav ievērojuši velosipēdistiem paredzēto joslu, liecina "BTA Insurance Company" SE apkopotie dati.
Šajā vasarā, salīdzinot ar citiem gadiem, cilvēki īpaši aktīvi pārvietojās ar velosipēdiem. Savus velosipēdus Latvijā ir reģistrējuši vairāk kā 10 000 cilvēku. Līdz ar to BTA saņēma daudz nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu, kur gūto traumu iemesls bija sadursmes, pārvietojoties ar velosipēdu. Neapšaubāmi vissmagākās traumas ir velosipēdistiem, saduroties ar automašīnām, taču šādu gadījumu ir salīdzinoši maz. Visbiežāk negadījumi notiek ikdienišķās situācijās, gājēju un velobraucēju neuzmanīgas un izklaidīgas uzvedības dēļ.
Būtiski, ka sadursmēs visbiežāk vainojama Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) neievērošana. Ir negadījumi, kuri varētu arī nenotikt, ja gājēji un velobraucēji cienītu viens otru un ievērotu CSN. 30% negadījumu, kur iesaistīti gājēji un velobraucēji, notiek tieši uz veloceliņiem. Pa tiem nereti pārvietojas gājēji, jaunās māmiņas ar bērnu ratiem, un velosipēdistiem ne vienmēr ir iespēja laicīgi nobremzēt un izvairīties no sadursmes.
Iveta Rijniece, "BTA Insurance Company" SE Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore: "Šīs vasaras laikā esam saņēmuši pieteikumus par sešiem smagākiem negadījumiem, kas notikuši uz veloceliņa, saskrienoties gājējam un velosipēdistu. Taču, neraugoties uz diezgan biežajiem nelaimes gadījumiem, kas notiek ar velosipēdistiem, varam teikt, ka nopietnu vai letālu traumu nav. Visbiežākie ir sasitumi, nobrāzumi, mežģījumi, retāk arī kaulu lūzumi. Runājot par standarta traumām - šā gada biežākie gadījumi - lauzti deguni un izsisti zobi. Pozitīvais, ko esam secinājuši - cilvēki ir informēti par pirmās palīdzības sniegšanu šādos gadījumos un tiešām cenšas palīdzēt. Liels atspaids ir mobilie telefoni, kas ļauj izsaukt mediķus vai tuviniekus un savlaicīgi saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību."
Turklāt BTA dati liecina, ka šīs vasaras laikā izmaksas, kas veiktas bērniem saistībā ar nelaimes gadījumos gūtajām traumām, pieauga par aptuveni 30%, salīdzinot ar mācību periodu.
Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati ļauj izdarīt secinājumus par šovasar negadījumos cietušo velobraucēju vecumu un traumu raksturu.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktors Armands Ploriņš: "Lielākā daļa cietušo, ko ātrās palīdzības mediķi šovasar nogādājuši slimnīcā, ir vīrieši. Jāsaka, ka gandrīz puse no cietušajiem ir bijuši bērni un jauni cilvēki līdz 30 gadu vecumam. Šosezon ir bijuši vairāki ļoti smagi negadījumi ar nopietnām, smagām traumām, kad mediķiem bija jācīnās par cilvēka dzīvību. Taču lielākoties tiek gūtas galvas traumas un dažādi lūzumi - deguna, sejas kaulu, roku, kāju. Lai izsargātos no smagām galvas traumām gan bērniem, gan pieaugušajiem galvā jāliek ķiveres, bērniem ieteicams lietot arī citus aizsarglīdzekļus - ceļu un roku sargus. Savukārt pieaugušajiem atgādinām - alkohola lietošana nav savienojama ar drošu velosipēda vadīšanu".
Foto avots:
http://www.bauskasdzive.lv/news/media.html?xml_id=8803&m_type=photos
