Par godu vakardienas Starptautiskās dzelzceļa pārbrauktuvju drošas šķērsošanas dienai, uz Liepājas ielas dzelzceļa pārbrauktuves notika Latvijas dzelzceļa organizēta preses konference, uz kuru riteņbraucēju viedokli pārstāvēt tika aicināts Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.
Norises vieta tika izvēlēta tā, lai uzskatāmi būtu redzams, kā visbiežāk notiek negadījumi un kā pareizi vajadzētu šķērsot pārbrauktuves. Lai pasākumu padarītu interesantāku, tajā tika veikti arī daži eksperimenti, kas veicināja diskusiju par dzelzceļa pārbraukšanu. Papildu uz pārbrauktuvēm darbojās eņģeļu, dēmonu tēli, kā arī māmiņas ar ratiņiem.
Viens no veiktajiem eksperimentiem: Andris Lūsis ar trīsriteni mēģina izbraukt labirintu:
Kā atzīst Latvijas dzelzceļš, ikdienā pārvietojoties, mēs bieži vien neaizdomājamies par drošību, jo daudzas lietas šķiet pašsaprotamas. Tomēr velosipēdistiem ir jāzina, kā pareizi un droši šķērsot dažkārt bīstamās sliedes, jo viņi, tāpat kā gājēji vai autovadītāji, ir ceļu satiksmes dalībnieki.
Vilciena bremzēšanas ceļš atkarībā no tā, vai tas ved pasažierus vai smagu kravu, ir no 200 metriem līdz pat 1 kilometram. Jo lielāks vilciena svars, jo ilgāks laiks un attālums nepieciešams, lai tas apstātos. Iespēja palikt neskartam sadursmē ar vilcienu ir tik pat liela, kā skārda bundžiņai sadursmē ar auto. Sadursmē ar vilcienu iespēja izdzīvot ir 40 reizes mazāka, nekā divu citu sauszemes transportlīdzekļu sadursmē. Der atcerēties, ja pārbrauktuve ir atvērta satiksmei, transportlīdzekļa vadītājam vai gājējam joprojām pienākums ikreiz pirms tās šķērsošanas ir arī patstāvīgi novērtēt, vai vilciens netuvojas un ceļa turpināšana ir droša.
“Manuprāt, problēma ir tā, ka nav kopīgas izpratnes par dzelzceļa šķēršošanas vietām, veidiem un konstrukcijām. Izskatās, ka vilcieni ir vissvarīgākie un tiem, kuri mēģina šķēršot brauktuvi, nav citas izvēles, kā tikai uzmanīties. Rīgā ir vairākas ielas, kas agrāk ir šķēršojušas dzelzceļu, un tagad tās ir aizvērtas ciet, lai vilcienam ir drošāk un vieglāk braukt. Netiek domāts par to, lai vienkāršāk un drošāķ kļūtu gājējiem. Pastāv uzskats, ka gājēju pāreju šķērso tikai gājēji, taču bieži vien netiek domāts par māmiņām ar ratiņiem, invalīdiem un arī riteņbraucējiem. Ir rosinātas sarunas ar Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju un pārstāvji ir atzinuši, ka iepriekš domājuši tikai par auto un gājēju interesēm. Sarunas gaitā esam nonākuši pie vērtīga secinājuma – ir jāmaina standarts par dzelzceļa infrastruktūru un Latvijas dzelzceļš ir gatavs to darīt,“ stāsta Viesturs Silenieks.
“Labirinti izveidoti ar mērķi, lai gājēji, šķērsojot dzelzceļa brauktuvi, pārliecinātos, ka no abām pusēm netuvojas vilciens. Tomēr tad, kad cilvēks iet ar kājām, viņš biežāk skatās, kur iet, jo šajās vietās nereti ir slikts segums. Liela daļa cilvēku vilciena tuvošanos pārbauda pirms un pēc labirinta, nevis tā caurstaigāšanas laikā. Pasaulē lielākoties tiek izmantotas barjeras, kuras ir vai nu ciet, vai vaļā- tas lielā mērā atvieglotu riteņbraucēju, invalīdu un māmiņu dzīves,” secina Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs.
