Aldaru ielas veloceliņš

Lai skatītu veloceliņa izvietojumu velokartē, spied ŠEIT! 

Vislabākais risinājums lietišķai riteņbraukšanai, ko arī pamato dati par riteņbraucēju skaitīšanu – visvairāk saskatīto riteņbraucēju dienas laikā. Šo statistiku var pamatot dažādi – loģisks savienojums Liepājas centram ar Karostas rajonu un Ziemeļu priekšpilsētu, attiecīgi Aldaru iela ir kā artērija, kas šos rajonus savieno. Otrs arguments ir ērts lietošanā salīdzinājumā ar paralēlo un Raiņa ielu, jo riteņbraucējam Aldara ielā ir pārsvarā prioritāte pret šķērsojošo transportu un transportu, kas nogriežas. Treškārt, vienvirziena ielā satiksme ir prognozējamāka un mazāk intensīva. Visa tā rezultātā riteņbraucēji izvēlas šo, labi marķēto un labi pamanāmo velo celiņu.

Sliktā iezīme ir tā, ka, lai uzsvērtu celiņa atšķirīgumu, dažādību no autotransportam lietojamās ielas daļas, velo celiņš ir ieklāts ar bruģi. Attiecīgi vairums riteņbraucēji tika novēroti braucam pa šauro asfalta strēmeli, nevis bruģi, jo bruģis daudzviet ir iesēdies, izcilāts un tādejādi reljefains un nav patīkams braukšanai. Taču labs uzskates līdzeklis tam, ka riteņbraucējiem pietiek ar dažus desmitus centimetru platu asfalta joslu un ne vienmēr ir vajadzīgs 1,5 m platums. Cik zināms, pēc autovadītāju neizpratnes par velo celiņa klātesamību, kādu laiku iedzīvotāji ielas malā bija turējuši automašīnas, kuras arī ir radījušas šos iesēdumus bruģī. Un pēc šādas rīcības pašvaldība ir celiņu norobežojusi ar gumijas barjerām. Iespējams, ka, lai pieradinātu auto vadītājus, sākotnēji šāds norobežojums ir nepieciešams, taču tas sarežģī uztrēšanas darbus ziemas laikā. Attiecīgi, ir pieļaujams laika gaitā no barjerām atteikties.

Pārdomāta ir automašīnu stāvvieta vienvirziena ielas kreisajā pusē, tādejādi automašīnas šoferis, kas pārsvarā atver durvis, var ērti saskatīt pretīmbraucjošos riteņbraucējus un tādejādi izsargāties no iespējamā negadījuma, neatverot durvis. Savukārt, riteņbraucējs var ērti redzēt vai automašīnā kāds sēž vai nē.

Iespējams, ka ir lieki zīmēt uz celiņa divas pretējos virzienos norādošas virziena bultas, no kurām viena ir nostrīpota, taču, ja ir bijusi neizpratne no auto vadītāju puses, tad iespējams, ka arī no riteņbraucēju puses tāda ir bijusi, tādejādi papildus uzsvērts, kurā virzienā nedrīkst braukt, nevis tikai kurā drīkst. Ar laiku šādu virzienu var nenorādīt, sevišķi, ja josla nebūtu atdalīta ar gumijas barjerām, jo tad tā butu pašsaprotama lieta, līdzīgi kā autovadītājiem nezīmējot virziena bultas uz ceļa, kur nedrīkst braukt, bet zīmējot tikai atļautos virzienus.

Patīkami ir akcentēts sarkanais celiņa krāsojums krustojumos, tādejādi papildu pievēršot uzmanību.

Labi nomarķēti iegriešanās un izgriešanās no krustojuma radiusi autotransportam, tādejādi saprotamāk un pārredzamāk autovadītājiem.

Neveiksmīgs risinājums ir celiņa beigām, pie M.Gūtmaņa ielas, pirms Kapsētas ielas, kur celiņš atduras pret bortakmeni vai arī riteņbraucējs ir spiests izbraukt automašīnām priekšā, kuras brauc pa Aldaru ielu. Celiņu vajadzētu turpināt līdz kapsētas ielai un tālāk to “sapludināt” kopa ar Kapsētas ielu vai arī radīt iespēju nogriezties celiņa galā pa labi uz ietvi un tālāk izveidojot velo/gājēju celiņu, turpināt Kapsētas ielas virzienā.

Aldaru ielas velo celiņš ir pareizais virziens kā pašvaldībai ir jādomā arī turpmāk, veidojot velo joslas pa ielu, nevis ietvēm, tādejādi netraucējot gājējus, palielinot riteņbraukšanas ērtumu, ātrumu un drošumu no krustojumu šķērsošanas viedokļa. Velo josla ir dabīgs “spiediens” uz autotransportu samazināt ātrumu pilsētas teritorijā, kas palielina drošību pilsētas satiksmē kopumā. Jo šaurākas ielas, jo mazāks satiksmes ātrums, jo koncentrētāks autotransporta vadītājs, jo mazāk negadījumu. To visu var panākt, būvējot velo joslas uz braucamās daļas. Šis piemērs parāda, ka var, ja ir vēlme.

Atpakaļ uz Liepājas veloceliņu apskatu