Pašvaldība sola izveidot 10 jaunas velonovietnes un līdz gada beigām izbūvēt veloceliņu centrs—Mežaparks
2006. gada 17. maijā laikraksts Diena publicējis plašu pārskatu par veloinfrastruktūru Rīgā un riteņbraucēju problēmām:
Pašvaldība sola izveidot 10 jaunas velonovietnes un līdz gada beigām izbūvēt veloceliņu centrs—Mežaparks
Ar riteni braucu no marta līdz pat decembrim. To kā alternatīvu citiem transporta līdzekļiem izmantoju, jo mīšanās nomierina nervus, nav jāsēž bezjēdzīgos sastrēgumos un tas man ir kā ikdienas treniņš, lai brīvdienās varētu braukt daudz garākus gabalus, — tā savu izvēli par labu velosipēdam pilsētā pamato Pēteris, kurš katru rītu žaketē un mugursomu uz pleciem brauc uz darbu.
Lai gan
Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) teic, ka ar katru gadu ir arvien vairāk velobraucēju, pašvaldība netur doto solījumu izveidot jaunus veloceliņus un garantēt drošu divriteņu novietošanu.
Veloceliņi netop
Visaktuālākā problēma, ko min aptaujātie velobraucēji, ir veloceliņu trūkums Rīgā. "Pārsvarā nākas pārvietoties pa maģistrālajām ielām, trotuāriem, uz kuriem jāuzmanās kā no gājējiem, kuri vienā mirklī var šauties pilnīgi pretējā virzienā, pat nepaskatoties ne pa labi, ne pa kreisi, tā arī no automašīnu un veikalu durvīm, kuras dažkārt mēdz atvērties pašā deguna priekšā," stāsta students Indulis, kurš, cik vien sevi atceras, esot braucis ar divriteni.
Arī mediju pārstāve Elīna, kura nu jau divus gadus pa Rīgu braukā ar velosipēdu, norāda, ka viņu kā riteņbraucēju "nemīl ne uz trotuāra, ne uz ielas, taču veloceliņu, pa kuriem braukt, nav".
Kaut gan kopš pilsētas veloattīstības programmas pieņemšanas brīža domē pagājuši četri gadi, neviens jauns veloceliņš nav izbūvēts. "Pēdējo četrpadsmit gadu laikā ir izveidots tikai viens celiņš (2001.gadā, kas pašvaldībai izmaksāja nedaudz mazāk par 400 tūkstošiem latu), kas ved no pilsētas centra līdz Imantai," saka satiksmes departamenta starptautisko projektu direktore Olita Sproģe un piebilst, ka turpmāk veloceliņu izbūve varētu noritēt raitāk, jo dome iecerējusi iekļaut normatīvajos aktos nosacījumus par velotransporta infrastruktūru jaunceļamo objektu, rekonstruējamo ielu un tiltu projektos.
Šogad bija iecerēts izbūvēt veloceliņu maršrutā centrs (Hanzas un Skanstes ielas krustojums)—Vecmīlgrāvis, ko nākotnē paredzēts pagarināt līdz pat Vecāķiem. Tam no pilsētas budžeta tika prasīti nedaudz vairāk par miljons latiem. "Decembrī deputāti gan naudu šim projektam neatvēlēja. Tagad ir cerības, ka kādā no nākamajām domes sēdēm budžeta grozījumos līdzekļi varētu tikt piešķirti šā projekta pirmā posma centrs—Mežaparks izbūvei," saka O.Sproģe, piebilstot, ka budžeta komisija šo ideju jau ir atbalstījusi.
Savukārt pērn pašvaldības dotais solījums līdz 2007.gadam izveidot maršrutu arī no centra līdz Berģiem, visticamāk, netiks izpildīts, jo pirms vairākiem gadiem izstrādāto maršruta projektu ir nepieciešams pārskaņot. "Tā kā tas varētu paņemt daudz laika un naudas, pašlaik par prioritāte esam izvēlējušies maršrutu centrs—Vecmīlgrāvis," skaidro O.Sproģe.
Novietne — katrs stabs
Pēc riteņbraucēju teiktā, otra būtiska problēma ir nepietiekamais velonovietņu skaits. "Tāpēc izmantoju tuvumā esošos kokus, ūdens notekcaurules un stabus," saka Pēteris. Taču tad bieži vien riteņi tiek nozagti. Pēteris gan no tā vairs nebaidās: "Pirms diviem gadiem pie darbavietas man divas reizes nozaga riteni, tad iegādājos motociklu piesienamo trosi, ko nevar tik viegli pārgriezt".
Arī Elīna pēc tam, kad viņas draudzenei nozaga riteni, nopirka izturīgāku piesienamo trosīti: "Man tagad ir tāda pamatīga ķēde, saucas — kuģu nepārraujamā siksna, ko ir grūti pārzāģēt pat ar metāla zāģi, bet, ja sarunāta tikšanās kādā kafejnīcā, riteni velku sev līdzi. Nostājos durvīs un paziņoju, ka tas ir mans draugs, dažkārt gadījies pirkt "draugam" kafiju, lai to varētu atstāt iekšpusē."
Elīna norāda, ka riteni nav kur novietot arī pie iestādēm. "Esmu
Hansabankas kliente. Pēc tam, kad pērn rudenī pie Vecrīgas filiāles Kaļķu ielā nebija kur nolikt riteni uz brīdi, kamēr izņemu naudu no bankas automāta, nosūtīju vēstuli bankas vadībai un tā man solīja uzstādīt novietnes, taču tas joprojām nav izdarīts. Arī pilsēta pērn solīja, ka šogad ar riteņu novietošanu problēmu vairs nebūs, taču tās arvien pastāv."
"Situācija izrādījās daudz sarežģītāka, nekā mēs bijām domājuši," skaidro satiksmes departamenta preses sekretāre Ieva Prauliņa. Pēc viņas teiktā, departaments atbild tikai par ielām, taču novietnes visbiežāk jāuzstāda vai nu pie namu sienām, vai uz trotuāriem, par ko atbild to īpašnieki. "Mēs esam aicinājuši saimniekus domāt par šo lietu, bet piespiest jau nevienu nevaram," piebilst I.Prauliņa.
Tomēr situācija nav bezcerīga. Jau pēc mēneša ar
Rietumu bankas atbalstu pašvaldība gatavojas izveidot desmit jaunas u—veida velonovietnes. Tās izvietos uz saliņas Brīvības un Raiņa bulvāra krustojumā, pretī viesnīcai Hotel de Rome, Līvu laukumā, Rātslaukumā pie tūrisma informācijas centra, pie Rīgas pils, Doma laukumā pie skvēra un pie LU Ekonomikas un vadības fakultātes ēkas. Trīs novietnes būs aprīkotas arī ar videonovērošanas sistēmām — pie Pulvertorņa, pie Latvijas Universitātes centrālās ēkas un pie apsardzes namiņa Grēcinieku ielā.
Dome aicina arī daudzstāvu autostāvvietu īpašniekus izveidot riteņu novietņu punktus: to kā prasību pašvaldība plāno atrunāt arī noteikumos, kurus patlaban izstrādā satiksmes un pilsētas attīstības departaments. Paralēli tiek veikta arī aptauja studentu vidū, lai noskaidrotu, kuri ir iecienītākie jauniešu galamērķi un kur vajadzētu izveidot šādas novietnes, saka I.Prauliņa.
Pagājušajā nedēļā departaments ir ierosinājis
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai arī Nacionālajā attīstības plānā 2007–2013.gadam iekļaut prasību attīstīt velotransporta infrastruktūru un veicināt velotransporta izmantošanu kā alternatīvu un Latvijas pilsētu robežās līdzvērtīgu pārvietošanās līdzekli."
Jo vairāk cilvēku brauks ar riteni, jo politiķi skaidrāk apzināsies, ka arī riteņbraucēji ir svarīga sabiedrības daļa un ka par viņiem ir jārūpējas," uzskata Indulis.
Drošība paša ziņā
Tomēr daudziem līdz šim attieksme pret riteni kā alternatīvu pārvietošanās līdzekli, tā arī pret velobraucējiem ir negatīva, jo uz ielas tie nereti traucē šoferiem, uz trotuāriem — gājējiem. Pēc CSDD datiem, kopš 1998.gada negadījumos, kuros ir bijuši cietušie, traumas, tai skaitā letālas, guvuši velosipēdisti. Pēteris, Indulis un Elīna to skaidro ar autovadītāju nevērīgo attieksmi un pašu velobraucēju nolaidību, jo daudzi ignorē satiksmes noteikumus. Pēc spēkā esošās likumdošanas, cilvēks ar velosipēdu var piedalīties satiksmē, ja ir pareizi tehniski nokomplektēts ritenis (ar strādājošām gaismām un bremzēm) un ja viņam ir speciālas riteņbraucēja tiesības, saka CSDD sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Aizpors.
***
Velobraucēji
Negadījumi, kuros iesaistīti velosipēdisti
| Gads |
Negadījumi ar cietušajiem |
Bojāgājušie |
Ievainotie |
| 1997 |
179 |
17 |
160 |
| 1998 |
245 |
32 |
208 |
| 1999 |
268 |
26 |
245 |
| 2000 |
327 |
48 |
280 |
| 2001 |
337 |
40 |
311 |
| 2002 |
433 |
31 |
412 |
| 2003 |
446 |
40 |
410 |
| 2004 |
372 |
30 |
345 |
| 2005 |
354 |
31 |
330 |
Negadījumos iesaistīto velosipēdistu vecums, 2005.g.
Līdz 15 gadiem — 20,2%
15 līdz 24 gadi — 19,1%
25 līdz 34 gadi — 11,5%
35 līdz 44 gadi — 10,1%
45 līdz 54 gadi — 10,7%
55 līdz 64 gadi — 14,0%
65 un vairāk gadi — 14,3 %
Velotiesības ieguvušie
2004.gads — 16 046
2005.gads — 11 079
2006.gads — 2007 (janvāris— aprīlis)
Avots: Ceļu satiksmes drošības direkcijaLīga Lazdiņa speciāli Dienai
Publicēšanas datums: Trešdiena, 2006. gada 17. maijs.
Avots: http://www.diena.lv/rigas_zinas/lasit.php?id=277123
