Arvien vairāk cilvēku pilsētas ielās izvēlas braukt ar velosipēdiem. Ritenis ir lētāks un bieži vien efektīvāks transporta līdzeklis par sabiedrisko transportu un automašīnām. Turklāt tādā veidā var samazināt sastrēgumus un veidot tīrāku vidi. Tieši tāpēc šobrīd rit vairāku veloceliņu būvniecības darbi un iecerēti jau nākamie. Rīga ir piemērota vieta velosatiksmes attīstībai vairāku iemeslu dēļ. Lielākā daļa Rīgas mikrorajonu centru iekļaujas 8 km rādiusā no pilsētas centra, tāpēc ikdienā rīdziniekiem nav jāmēro lieli ceļa gabali. Arī pilsētas klimats un reljefs ir riteņbraucējiem draudzīgāks nekā vairākās citās Eiropas valstīs, kur velosipēdisti ir daudz kuplākā skaitā. Tāpēc pērn pēc četru gadu pārtraukuma veloceliņu būvniecība tika atsākta ar dubultu sparu. Kaut arī daudzas ielas riteņbraucēju joslai ir par šauru, tiek meklēti jauni tehniskie risinājumi, lai izveidotu vienotu tīklu. Tas savienos galvenos mikrorajonus ar centru. Tuvākajā nākotnē tiek solīti četri jauni veloceliņi. Pārējie vēl ir ieceres līmenī.
Izbūvētie veloceliņi:
- Imanta-Centrs. Veloceliņš savieno pilsētas centru ar Ķīpsalu, Āgenskalnu, Dzirciemu, kā arī Imantas un Zolitūdes rajonus. Tā maršruts sākas no Vanšu tilta un ved gar dzelzceļa līniju līdz pilsētas administratīvajai robežai. Veloceliņa kopējās trases garums ir 13 km. No Imantas līdz pilsētas centram ar riteni ir iespējams nokļūt 30 minūtēs. Celiņš tika izbūvēts 2002. gadā kā turpinājums riteņbraucēju joslai no Imantas līdz Jūrmalai.
- Mežaparks-Centrs. Patlaban veloceliņš savieno pilsētas centru ar Čiekurkalna un Mežaparka apkaimi - no Hanzas ielas līdz Meža prospektam. Kopumā maršruts ir 6,6 km garš. No Mežaparka līdz pilsētas centram ar riteni ir iespējams nokļūt 25 minūtēs. Tuvākajā nākotnē to paredzēts pagarināt līdz Vecāķu pludmalei.
Plānotie veloceliņi:
- Zaļais veloceliņš. Zaļais veloceliņš veidos pilsētā «zaļo koridoru», kas Rīgas iedzīvotājiem sniegs iespēju izbaudīt pilsētas parku un Mārupītes ainavu. Patlaban veloceliņam ir izbūvētas tikai ielu krustojumu vietas. Tas ir paredzēts maršrutā Vanšu tilts - Āgenskalna līcis - Uzvaras parks - Arkādijas parks - Māras dīķis - Bieriņi. Tālāk būs iespējams nokļūt līdz lidostai «Rīga».
- Mežaparks-Vecāķi. Riteņbraucēju josla «Mežaparks-Vecāķi» būs turpinājums jau izbūvētajam veloceliņam «Mežaparks-Centrs». Tā maršruts sāksies Ostas prospektā un vedīs pa Vecāķu prospektu līdz Pludmales ielai. Veloceliņa kopējās trases garums ir 9,5 km. Patlaban ir uzsākta būvdarbu plānošana.
- Centrs-Berģi. Veloceliņš «Centrs-Berģi» savienos Rīgas vēsturisko centru, Teiku, Šmerli, Juglu un Berģus. Plānotā veloceliņa maršruts sāksies Smilšu ielas un Basteja bulvāra krustojumā un vedīs līdz pilsētas administratīvajai robežai. Veloceliņa kopējas trases garums būs 12,8 km. No Teikas līdz pilsētas centram ar riteni būs iespējams nokļūt 20 minūtēs, no Juglas - 30 minūtēs. Būvniecības uzsākšana ir paredzēta šogad.
- Centrs-Dārziņi. Veloceliņš «Centrs-Dārziņi» būs atpūtas un ikdienas braucieniem paredzēta riteņbraukšanas trase gar Daugavas krastmalu. Tā maršruts sāksies 11. novembra krastmalā un gar Daugavas krastu vedīs cauri Ķengaragam un Rumbulai līdz Dārziņiem. Veloceliņa kopējas trases garums būs 17,5 km. Tehniskā projekta izstrāde un būvniecība notiks no 2009. līdz 2012. gadam.
(Raksts pārpublicēts no Ziņu aģentūras LETA arhīva, 17.04.2008.)
|
