Pāreja uz „zaļāku” transportu var būt ļoti svarīga klimata pārmaiņu novēršanā un gaisa piesārņotības samazināšanā. Eiropā ceļu rāda vairāki inovatīvi plāni, lasāms Eiropas Komisijas vides pārmaiņām veltītajā mājaslapā.
Siltumnīcefekta gāzu emisijas no transportlīdzekļiem ir būtisks klimata pārmaiņu faktors, kura iedarbība strauji pastiprinās. Transportlīdzekļu emisijas veido apmēram piektdaļu no Eiropas Savienības kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un apmēram 90 % no šās piektdaļas rada autotransports. Taču pārvietošanos ar automobili, jo īpaši pilsētās, var aizstāt piemērotas alternatīvas, ja vien tās ir pieejamas.
Viena no rosīgākajām transporta sistēmas ekoloģizētājām Eiropas lielo pilsētu vidū aizvien bijusi Nante. Šī Rietumfrancijas pilsēta šim nolūkam izmantojusi dažādus līdzekļus: tagad daudzi Nantes un tās apkaimes iedzīvotāji uz darbu un mājās brauc ar upes kuģīšiem, paplašināta gājējiem paredzētā ielu daļa, ap pilsētas centrālo daļu izbūvēts ārpilsētas pārsēstuvju (park & ride) tīkls, palielināts autobusiem atvēlētu satiksmes joslu skaits, uzņēmējus stimulē darbiniekiem apmaksāt sabiedriskā transporta pakalpojumus. Nante ir viena no vairāk nekā 1200 pilsētām, kas šogad — no 16. līdz 22. septembrim — piedalās Eiropas Mobilitātes nedēļā.
Un tātad — ar kādiem līdzekļiem cilvēkus vislabāk rosināt no vieglā automobiļa pārsēsties tādā transportlīdzeklī, kas mazāk piesārņo vidi?
Pedāļu spēks
Videi ideāli draudzīgs transportlīdzeklis ir velosipēds, kas gandrīz vispār neemitē oglekli. To atskārtušas daudzas Eiropas pilsētas, un tagad vairākas no tām cenšas kļūt draudzīgākas velosipēdistiem.
Labi zināmas velosipēdistu pilsētas ir Kopenhāgena, Amsterdama un Beļģijas pilsēta Ģente. Tomēr, pateicoties īpašai politikai kopš 1980. gadiem, vēl lielāka iedzīvotāju daļa velosipēdus lieto Nīderlandes pilsētā Groningenā.
Groningenā ir velosipēdistu celiņu un joslu tīkls, kas plešas no centra līdz nomalēm; papildus tam pieejamas autostāvvietas un tāds pakalpojums kā automobiļa nogādāšana stāvvietā, pastāv stingra sabiedriskā transporta politika. Viduslaicīgajā pilsētas centrā tagad visvairāk pārvietojas ar velosipēdu un kājām; vairāk nekā trešdaļa cilvēku uz darbu no ārpilsētas brauc ar velosipēdu.
Jaunākās divriteņu revolūcijas dalībnieces ir Parīze un Brisele, kur nesen ieviesta koplietojamu velosipēdu nomas sistēma. Par nelielu samaksu ikviens var paņemt divriteni, to pēc patikas lietot un pēc tam atstāt jebkurā no pilsētā izkaisītajām velosipēdu novietnēm.
Autobusu motorus darbina notekūdeņi
Pilsētas var virzīties uz ilgtspēju, veicinot sabiedriskā transporta lietošanu, vēl jo vairāk tad, ja transporta sistēmās izmanto modernākās tīrās tehnoloģijas. Daudzās Eiropas Savienības pilsētās autobusiem un citiem smagajiem transportlīdzekļiem sāk izmantot dabasgāzi, kas vidi nepiesārņo tik stipri kā dīzeļdegviela. Asprātīga šāda veida sistēma izgudrota Ziemeļfrancijas pilsētā Lillē. Pilsētā ceļ rūpnīcu, kas no atkritumiem un notekūdeņiem ražos biogāzi, kuru izmantos pašvaldības autobusi.
Maksa par ceļu lietošanu
Izmantot alternatīvas vieglajam autotransportam var stimulēt ceļu lietošanas maksa. Londona ir lielākā pasaules pilsēta, kur par automobiļa iebraukšanu centrā tagad iekasē „sastrēgumu maksu”. Kopš 2002. gada, kad sistēmu ieviesa, satiksmes plūsma samazinājusies par trešdaļu un ogļskābās gāzes emisijas — par vairāk nekā par 15 %.
Lai gan sākumā par šo plānu bija daudz strīdu, tagad tam piekrīt daudzi londonieši, kas redz, kādu labumu dod mazāk pieblīvēti ceļi un tīrāks gaiss. Vairākas citas lielas pilsētas pasaulē ir ieviesušas līdzīgas sistēmas vai arī apsver, vai tādas neieviest.
Vai arī ekoloģiskāki automobiļi
Jaunās tehnoloģijas mazina automobiļu kaitējumu videi. Jau tiek izmantotas tādas tehnoloģijas kā maināmās degvielas automobiļi, hibrīdautomobiļi, ar gāzi vai elektrību darbināmi automobiļi. Tomēr no plašākas šādu automobiļu izmantošanas attur tas, ka nav vajadzīgās infrastruktūras, piemēram, trūkst piemērotu uzpildes staciju.
Šādu ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu (AFV) izmantošanas veicināšanai pievēršas pieci projekti — Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē un Spānijā. No projektos paredzētajiem pasākumiem jāmin uzņēmumu vai pašvaldību rosināšana automobiļu parku atjaunināt, pērkot AFV automobiļus. Proti, tos finansiāli stimulē vecos automobiļus nomainīt ar AFV, un tiek veicināta lietotu automobiļu tirgu attīstība.
Cita iespēja ir atbalstīt automobiļu kopīgu izmantošanu, kā rīkojas Briselē un Vācijas pilsētā Brēmenē. Tiem, kuri piesakās dalībai šajā sistēmā, ir pieejami automobiļi, kas novietoti vairākās pilsētas vietās. Klienti par automobiļu izmantošanu maksā atkarībā no nobrauktā attāluma un patērētā laika, un tas samazina nevajadzīgu braucienu skaitu un kopējo mašīnu skaitu uz ceļiem. Brēmenē sistēma strauji paplašinājusies — no 30 dalībniekiem 1990. gadā līdz vairāk nekā 3000 dalībniekiem 2003. gadā — un ogļskābās gāzes emisijas samazinājusi aptuveni par 2000 tonnām gadā.
Oriģinālteksts:
http://ec.europa.eu/environment/climat/campaign/news/news01_lv.htm
