Rezolūcijā par ES velosatiksmes stratēģijas izstrādi Eiropas Parlamenta deputāti iestājas par to, lai velotransports tiktu atzīts par pilntiesīgu transporta veidu. Parlaments ierosina veicināt riteņbraukšanu un ES pāreju uz zaļo ekonomiku, veidojot vairāk velosipēdistiem paredzētu joslu un velosipēdu novietņu, kā arī samazināt PVN velosipēdu iegādei.
Eiropas Parlamenta deputāti uzsver riteņbraukšanas sniegto ieguldījumu pārejā uz videi draudzīgu ekonomiku: tā var palīdzēt uzlabot veselību, mazināt sastrēgumus, trokšņa piesārņojumu, veicināt labāku gaisa kvalitāti un ekonomikas izaugsmi. EP deputāti mudina Komisiju izstrādāt Eiropas velotransporta stratēģiju ar
mērķi līdz 2030. gadam divkāršot ar velosipēdu nobraukto kilometru skaitu Eiropā.Riteņbraukšanai jābūt daļai no pilsētplānošanas
Daži no šķēršļiem, kas kavē velosipēdu lietotāju skaita pieaugumu pilsētās, ir drošu velostāvvietu un velobraukšanas joslu trūkums, kā arī nepietiekami zādzību novēršanas pasākumi, norāda Eiropas Parlamenta deputāti.
Rezolūcijā rosināts pašvaldībām velotransportu iekļaut pilsētu mobilitātes sistēmās, nodrošināt e-velosipēdus par pieņemamu cenu, kā arī velosipēdu koplietošanas shēmas. Velobraukšanas popularitāti varētu veicināt arī sinerģijas ar citiem transporta veidiem, piemēram, nodrošinot vairāk vietu velosipēdiem vilcienos vai vairāk drošu velosipēdu novietņu stacijās.
Lielāks atbalsts
Deputāti mudina ES dalībvalstu valdības un pašvaldības ievērojami palielināt ieguldījumus atdalītas veloinfrastruktūras izveidē un samazināt PVN likmes velosipēdu un e-velosipēdu iegādei, nomai un remontam. Viņi aicina Komisiju un ES valdības atbalstīt Eiropā izgatavotu velosipēdu un to sastāvdaļu ražošanu.
Deputāti arī aicina Komisiju 2024. gadu pasludināt par Eiropas velotransporta gadu.
Ziņotāja un EP Transporta komitejas priekšsēdētāja Karima Deji (Zaļie/ALE, Francija) teica: "Eiropas Parlaments sper vēl nebijušu soli, lai atraisītu velosatiksmes potenciālu Eiropā, tādējādi sniedzot ieguvumus sabiedrības veselībai, klimatam un nodarbinātībai. Velotransporta ekosistēma Eiropā pašlaik nodrošina vienu miljonu darbavietu. Līdz 2030. gadam darbavietu skaitu varētu palielināt līdz diviem miljoniem. Mēs vēlamies īpašu Eiropas mēroga stratēģiju, kā arī to, lai velotransporta jomu atzītu par vienu no galvenajiem partneriem Eiropas rūpniecības stratēģijā. Ikvienam Eiropā vajadzētu būt iespējai braukt ar Eiropā ražotu velosipēdu.
Eiropas Parlamenta 2023. gada 16. februāra rezolūcija ES stratēģijas velotransporta jomā izstrāde (2022/2909(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 14. jūlija paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %" par Eiropas zaļā kursa īstenošanu,
– ņemot vērā Komisijas 2022. gada 18. maija paziņojumu ES plāns "Energotaupība" (COM(2022)0240),
– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 14. decembra paziņojumu "Jaunais ES pilsētmobilitātes satvars" (COM(2021)0811),
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 9. decembra paziņojumu
"Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta
virzība uz nākotni" (COM(2020)0789),
– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 17. janvāra Īstenošanas regulu
(ES) 2019/73, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi
iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas
izcelsmes elektrisko velosipēdu importam(1),
– ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas 2016. gada 12. oktobra atzinumu "ES ceļvedis velotransporta jomā"(2),
– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas (ERP) īpašo ziņojumu
Nr. 6/2020 "Ilgtspējīga pilsētu mobilitāte Eiropas Savienībā: bez
dalībvalstu apņemšanās būtiski uzlabojumi nav iespējami",
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu "Jauna Eiropas industriālā stratēģija" (COM(2020)0102),
– ņemot vērā 2021. gada 20. janvāra rezolūciju par Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) vadlīniju pārskatīšanu(3),
– ņemot vērā 2021. gada 6. oktobra rezolūciju par ES ceļu satiksmes
drošības politikas satvaru 2021.–2030. gadam — ieteikumi turpmākiem
pasākumiem virzībā uz ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo cilvēku
skaitu tuvināšanu nullei(4),
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Frans Timmermans 2022. gada 30. jūnija runu Kopenhāgenas samitā par velosipēdiem,
– ņemot vērā subsidiaritātes principu un it sevišķi Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. panta 3. punktu,
– ņemot vērā dalībvalstu deklarāciju "Velotransports kā klimatam
nekaitīgs transporta veids", kas tika apstiprināta Luksemburgas ES
prezidentūras laikā 2015. gada oktobrī,
– ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 11. mērķi
par ilgtspējīgām pilsētām un kopienām, kurā velotransportu uzskata par
tādu, kas padara pilsētas un apdzīvotās vietas iekļaujošākas, drošākas,
noturīgākas un ilgtspējīgākas,
– ņemot vērā Komisijas 2022. gada 7. jūlija paziņojumu, atbildot uz
jautājumu Komisijai par ES stratēģijas velotransporta jomā izstrādi (O-000025/2022 – B9-0017/2022),
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,
A. tā kā transports ir nozīmīgs gaisa piesārņojuma avots un tā kā
ilgtspējīgi transporta veidi, piemēram, velotransports, ir būtiski, lai
sasniegtu ES mērķus klimata un piesārņojuma samazināšanas jomā un
īstenotu tās mērķus, kas izvirzīti ES iniciatīvās "Energotaupība" un "REPowerEU";
B. tā kā velotransportam ir daudz priekšrocību, piemēram, uzlabota
veselība, samazināti satiksmes sastrēgumi un trokšņa piesārņojums,
uzlabota gaisa kvalitāte, ekonomikas izaugsme un vides un sociālie
ieguvumi;
C. tā kā velotransports ir salīdzinoši lēts transporta veids, ko var
atļauties lielākā daļa iedzīvotāju, un tas veicina ilgtspējīgu
ekonomiku;
D. tā kā ir vajadzīga drošāka velotransporta infrastruktūra, lai
atraisītu velotransporta potenciālu, kas ir vērtīga alternatīva
ceļošanai nelielos attālumos;
E. tā kā ES velotransporta ekosistēmā jau ir vairāk nekā 1000 mazo
un vidējo uzņēmumu (MVU) un 1 miljons darbvietu, turklāt līdz
2030. gadam tā var paplašināties līdz pat 2 miljoniem darbvietu; tā kā
elektriskie velosipēdi ir velotransporta nozares izaugsmes iespēja,
nodrošinot potenciālu radīt videi nekaitīgas darbvietas un uzņemt
pārkvalificētus darba ņēmējus no citām nozarēm;
F. tā kā drošu stāvvietu un zādzību novēršanas pasākumu trūkums, kā
arī īpašu velosipēdu ceļu trūkums ir uzskatāmi par diviem galvenajiem
šķēršļiem, kas kavē jaunu lietotāju piesaisti un velosipēdu potenciāla
pilnvērtīgu izmantošanu pilsētās,
1. uzskata, ka velotransports būtu jāatzīst par pilnvērtīgu
transporta veidu; aicina Komisiju izstrādāt īpašu Eiropas stratēģiju
velotransporta jomā, lai līdz 2030. gadam divkāršotu ar velosipēdiem
nobraukto kilometru skaitu Eiropā; aicina Komisiju nodrošināt saskaņotu
datu vākšanu par velotransportu, ietverot rūpnieciskos datus;
2. norāda, ka, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju un fosilā kurināmā
cenu pieaugumu, kopš Krievijas nelikumīgā agresijas kara pret Ukrainu ir
palielinājies velosipēdu skaits; mudina reģionālās un vietējās iestādes
apsvērt iespēju uzturēt velotransporta infrastruktūru, kas tika
izveidota pandēmijas laikā saskaņā ar ierastajiem pilsētplānošanas
procesiem, un veikt konkrētus pasākumus, lai velotransportu pienācīgi
integrētu pilsētu mobilitātes sistēmās, vienlaikus atzīstot tā
potenciālu veicināt labāku savienojamību starp piepilsētu teritorijām un
pilsētu centriem, jo īpaši izmantojot velotransporta maģistrāles;
3. lai veicinātu multimodalitāti, mudina izveidot sinerģiju starp
velotransportu un citiem transporta veidiem, piemēram, nodrošināt vairāk
vietu velosipēdiem vilcienos un lielāku skaitu drošu stāvvietu
velosipēdiem stacijās un mobilitātes centros;
4. uzskata, ka, veidojot vai modernizējot TEN-T
infrastruktūru, Eiropas politikā un atbalstā būtu pienācīgi jāņem vērā
velotransporta iespējošana, tostarp pievienojot velosipēdu ceļus
paralēli dzelzceļa sliedēm un iekšējiem ūdensceļiem, kur tas iespējams;
5. mudina dalībvalstis un vietējās iestādes ievērojami palielināt
ieguldījumus atdalītas velotransporta infrastruktūras būvniecībā,
integrēt pieejamas elektrisko velosipēdu un velosipēdu koplietošanas
shēmas savos mobilitātes plānu tīklos un atspoguļot velosipēdu
izmantošanu kā būtisku "pēdējā kilometra" risinājumu pilsētu mezglos;
6. uzsver, ka pilsētu infrastruktūras plānošana būtu jāizstrādā
saskaņā ar ES ceļu satiksmes drošības tiesību aktiem, tostarp
velotransporta drošības standartiem; aicina Komisiju paātrināt darbu
attiecībā uz norādījumiem par kvalitātes prasībām augstas kvalitātes un
drošai velotransporta infrastruktūrai, kā paredzēts Ceļu infrastruktūras
drošības pārvaldības direktīvā(5); uzsver, ka jāuzlabo viedo transporta sistēmu tehnoloģijas, lai tās uz ceļiem spētu labāk atpazīt velosipēdistus;
7. aicina Komisiju atzīt, ka velosipēdu ražošanas nozare, tostarp
akumulatoru ražošana elektriskajiem velosipēdiem un aprites ekonomikai,
kā arī jo īpaši MVU, ir likumīgi partneri ES rūpniecības stratēģijas
mobilitātes ekosistēmā, kā arī rūpniecības infrastruktūras programmās un
finansēšanas shēmās; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt
projektus, kas cita starpā attiecas uz velotransportu un ar to saistītām
nozarēm, piemēram, mobilitāti, tūrismu, veselību un sportu;
8. aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt Eiropā izgatavotu
velosipēdu un to sastāvdaļu ražošanu, tādējādi veicinot ES rūpniecības
konkurētspēju, mazinot investīciju nepietiekamību, saglabājot
vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē un veicinot piegādes
ķēdes repatriāciju un drošību, kā arī sekmējot augstas kvalitātes
darbvietu radīšanu, velotransporta klasteru izveidi un ar rūpniecību
saistītas profesionālās apmācības uzlabošanu;
9. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt velosipēdu pieejamību
personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī padarīt
velotransportu pieejamu neaizsargātām grupām; norāda, ka Eiropas
Sociālais fonds klimata jomā un struktūrfondi un investīciju fondi var
palīdzēt tiem, kurus visvairāk skārusi mobilitātes iespēju nabadzība,
atbalstot velosipēdu iegādi vai piekļuvi velosipēdu koplietošanas
pakalpojumiem;
10. aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes
rīkot izglītojošas kampaņas un apmācības, tostarp informatīvas
kampaņas, lai palielinātu informētību par ceļu satiksmes drošību,
atbalstot velosipēdu un elektrisko velosipēdu drošu izmantošanu; turklāt
aicina Komisiju ierosināt pamatnostādnes par drošu velotransportu
(ķiveres, vecuma ierobežojumi, bērnu pārvadāšana utt.) un prasa īpašu
uzmanību pievērst iespējai veicināt velosipēdu izmantošanu sieviešu un
gados vecāku cilvēku vidū, jo īpaši uzlabojot drošību;
11. šajā sakarā norāda, ka pareiza izpilde un uzraudzība ir būtiska
lietotāju drošumam un drošībai, un aicina pievērst uzmanību spēkā esošo
noteikumu izpildei, lai nodrošinātu dažādu transporta veidu cieņpilnu
līdzāspastāvēšanu;
12. uzsver elektrisko velosipēdu potenciālu velotransporta
paplašināšanā; norāda, ka, lai saglabātu elektrisko velosipēdu ātru
izvēršanu un piekļūstamību, tiem, kas ar palīdzību var sasniegt ātrumu
līdz 25 km/h, gan ES, gan valstu tiesību aktos ir jāparedz atbilstīga
tiesiskā klasifikācija;
13. norāda, ka mājokļu plānošanā būtu pienācīgi jāapsver drošas un
aizsargātas velosipēdu stāvvietas un elektrisko velosipēdu uzlādes
kapacitāte;
14. mudina uzņēmumus, sabiedriskās organizācijas un iestādes
veicināt velotransportu, izmantojot īpašus stimulus, tostarp
darbiniekiem paredzētas programmas, un ierīkojot pietiekamas velosipēdu
stāvvietas ar elektrisko velosipēdu lādētājiem, kā arī nodrošinot
atbilstīgas sanitārās telpas;
15. uzsver, ka ir jāatbalsta velotūrisms un velotransports lauku apvidos, paātrinot EuroVelo tīkla un tā 17 maršrutu izveidi, jo īpaši nodrošinot spēcīgāku atbalstu, kā arī izmantojot sinerģiju ar TEN-T tīklu;
16. mudina dalībvalstis samazināt PVN likmes velosipēdu un elektrisko velosipēdu piegādei, nomai un remontam;
Papildu informācija
EP rezolūcijas projekts par ES velotransporta stratēģijas izstrādiPreses konferences videoierakstsProcedūras dokumentācija
Ziņas un ilustrācijas avots: Eiropas Parlamenta birojs Latvijā