Nākamgad velojoslu skaits palielināsies

Šī gada 2.septembrī Birojnīcā notika informatīvs pasākums “Rīgas pilsētvides attīstība ar velo infrastruktūras palīdzību”. Pasākums mainīja ne tikai klātesošo priekšstatu par velojoslu ieviešanas mērķi, bet arī par to līdžinējo izstrādāšanas pieredzi Latvijā un pasaulē.

Galvenais plānošanas dokuments Rīgas pašvaldībā ir Rīgas ilgstspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, kā arī Rīgas attīstības programma 2014. - 2020. Kā vēstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Guntars Ruskuls, viens no tajos izvirzītajiem mērķiem ir nodrošināt rīdziniekiem ērtu, drošu un patīkamu pilsētvidi. Kā izrādās, viena no būtiskākajām Rīgas problēmām ir sliktā gaisa kvalitāte, ko uzlabot var tikai mainot līdzšinējos paradumus, kā piemēram, optimizējot transporta plūsmas.

Kā vēstīja arhitekts Toms Kokins, cilvēki laika gaitā arvien vairāk aizplūst no Rīgas, taču tā joprojām ir galvenais galamērķis, turklāt automašīna ir galvenais līdzeklis tā sasniegšanai. “Rodas “riņķa dancis ” - ļaudis brauc uz pilsētu ar auto, jo ir pieradums un infrastruktūra, turpretī cilvēki pamet Rīgu, jo te ir pārāk daudz auto, milzu sastrēgumi, turklāt nav droši,” bilda Toms Kokins. Arhitekts arī minēja, ka personīgais autotransports bieži vien joprojām definē labklājību, taču tā izmantošana vairo neefektīvu telpas izmantošanu.

Satiksmes plānotājs Elmārs Daniševskis, skaidrojot velojoslu tehniskos risinājumus, atzina, ka to ieviešanas prakse ir populāra ne tikai ārvalstīs, bet arī citās Latvijas pilsētās. Ar vizuāliem materiāliem tika pierādīts, ka satiksmes organizācija uz ielām, kur ieviestas velojoslas, mainījusies tikai uz labo pusi.

Papildus tika vizualizēti arī ārzemju prakses piemēri, kā arī skaidrota to saistība ar situāciju Latvijā.

Velojoslas nav nekas jauns un citur iepriekš nebijis – kā vēsta attēli, tās praksē ieviestas arī Madonā un Liepājā.

Noslēdzot konferenci, Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka pašvaldība ir gatava turpināt velo infrastruktūras attīstību, lai padarītu Rīgu par 21.gadsimta pilsētu.

Neliels ieskats pasākumā ar fotogrāfa acīm. Bildes ir publiski izmantojamas, atsaucoties uz Artūru Pavlovu (skatīt ŠEIT).