Par projektu|Preses relīzēm|Reklāmas iespējas
Seko mums:
 Meklēšana:
 





Aktuālā aptauja
Kurās Rīgas centra ielās vajag velojoslu?
Brīvības
Čaka/Marijas
Valdemāra
Elizabetes
Lāčplēša
Stabu
Visās minētajās
Nevienā
Cits variants (ierakstiet komentārā)
 
(varat balsot reizi dienā)
aptaujas rezultāti »
iesaka veloriga.lv


Kā pareizi pieslēgt velosipēdu. Statīvu veidi un video!




Saulkrastu velosipēdu muzejs



Velosipēdu muzejs Krievijā!

 
 



Invalīdiem vides pieejamības problēmas līdzīgas kā riteņbraucējiem

Ziņa publicēta: 03.11.2014 13:43
Pie Viestura Silenieka raidījumā Velopasaule viesojās Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons pārstāvis Jurģis Briedis. Organizāzijā aktīvi darbojas apmēram 15 cilvēki, un tā nodarbojas ar vides pieejamības veicināšanu, nodarbinātības līmeņa celšanu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cīnās, lai cilvēki ar invaliditāti dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi.

Viesturs Silenieks: - Kā zināms, vides pieejamības trūkums dažkārt ir līdzīgs gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gan arī riteņbraucējiem. Cik daudzi cilvēki Latvijā saprot, kas ir vides pieejamība cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem?

Jurģis Briedis: - Arhitekti ir pirmie, kam tas būtu jāzina, tomēr augstskolās to vispār nemāca.

V.S.: - Tas nozīmē, ka situācija ir visai bezcerīga? Vienīgais, ko var darīt, ir celt traci par apmalēm vai citām ceļa daļām, kuru dēļ neērti piekļūt nepieciešamajām vietām.

J.B.: - Jā, bet ir būvnormatīvi, kur lielākoties nepieciešamais aprakstīts skaidri. Tie ir kvalitatīvi, tomēr mums valstī ir problēmas ar to ievērošanu. Esam daudz apspriedušies arī par normatīvu maiņu, bet jāsaka, ka, lai gan dažkārt viss nav aprakstītas sīki un smalki, ir lietas, kas būvniekiem vienkārši ir jāzina.

V.S.: - Latviešu valodā ir kādas vadlīnijas, kuras var izmantot jebkurš uzņēmējs, lai izzinātu invalīdiem pieejamas vides faktorus?

J.B.: - Jā, ko līdzīgu esmu izveidojis mājas lapā www.videspiejamiba.lv – tur ir visai smalki norādīts, kādi ir standarti infrastruktūras izveidei cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Ir daudzi arhitekti, kuri šīs norādes izmanto, tomēr visiem iesaku iepriekš sazināties ar mani.

Infrastruktūras kvalitāte īpaši svarīga invalīdiem

V.S.: - Vai Tu jūti, ka riteņbraucēju skaits palielinājies? Vai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem velosipēdisti netraucē?

J.B.: - Jā, riteņbraucēju pieaugums ir jūtams – arī es pats esmu riteņbraucējs. Varbūt ne gluži ikdienā, bet man tiešām patīk pārvietoties ar divriteni.

V.S.: - Varbūt cilvēkiem, kuri iet ar balto spieķi, tomēr traucē, ne tā?

J.B.: - Jā, esmu par to domājis, bet, kad izbraucu pats, saprotu, ka citādāk nevar mūsu infrastruktūras dēļ. Manī personīgi tas neizraisa negatīvas emocijas, tomēr jebkurā gadījumā nav labi velobraucējus un gājējus likt vienā telpā. Bieži vien velosipēdu ceļi uz ietvēm arī pēkšņi pazūd – ar tiem nevar rēķināties.

V.S.: - Ko domā par velojoslām?

J.B.: - Domāju, ka joslas ir labākais risinājums – šādi velosipēdistu redz vislabāk. Uz ietvēm ir stabi, cilvēki, kioski, dažādi citi objekti, kuru dēļ, piemēram, autovadītāji neredz braucējus.

Velojoslas piemērotākas šķiet arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem

V.S.: - Ir indivīdi, kuru invaliditāte pieļauj pārvietošanos ar trīsriteni, tomēr infrastruktūra šādiem cilvēkiem izveidota absolūti nedraudzīga. Piemēram, pie dzelzceļa pārbrauktuves izveidotie labirinti ir gājējiem, invalīdiem un riteņbraucējiem, turpretī automašīnām traucēkļu praktiski nav. Jāsaprot, ka velosipēdu var panest, daudzi var panest arī mašīnu, tomēr, ne viens, ne otrs nav nesami. Tie, kuriem bijuši infarkti vai insulti, ir jāuztur sevi formā, un viens no veidiem ir mīšanās ar divriteni. Šādi cilvēki visdrīzāk nevarētu panest savu braucamo.

J.B.: - Sēžot ratiņkrēslā, braucot pa bruģi, infrastruktūras kvalitāti var izjust īpaši – velosipēda sēdeklis ir augstāk, nekā paši riteņi, līdz ar to, triecieni vairāk tiek absorbēti. Arī runājot par velojoslām, ir būtiski, piemēram, braucot ar ratiņkrēslu, lai tās būtu brīvas un pārvietošanās pa tām būtu neapdraudēta.

V.S.: - Vai vēlies teikt, ka braukšana pa brauktuvi, līdzās auto, uz velojoslām, šķiet patīkamāka, nekā pārvietošanās pa ietvi?

J.B.: - Jā, jo netraucē apmales, turklāt mēs netraucējam gājējiem.

V.S.: - Iepriekš minētās problēmas var attiecināt arī uz māmiņām ar ratiņiem... Kāda ir situācija uz gājēju pārejām?

J.B.: - Daudz kur Rīgā ir vēsturiskais bruģis, kas dažkārt ir lielākā problēma. Tomēr, vēršoties attiecīgajās institūcijās, mums norādīja, ka bruģi nevar likvidēt tā vēsturiskās vērtības dēļ. Nesaku, ka visur tas ir jāmaina, tomēr tā ir gājēju pāreja, tādēļ jāskatās no gājēju viedokļa.

V.S.: - Vai esi pētījis ārvalstu pieredzi? Daudz kur bruģa starpas pilda ar piķi. Ko domā par šādu risinājumu?

J.B.: - Bedres jau pie mums teorētiski nav – bruģis ir nelīdzens, slikti ieklāts.

V.S.: - Pēdējā laikā, analizējot satiksmi, var secināt, ka daudz kas tiek rekonstruēts, tomēr lielākoties tas darīts uz gājēju rēķina, jo ietves ir aizvērtas ciet. Šajā gadījumā problēmas ir ēku būvnieku izpratnē – cilvēki būtībā tiek “izmesti” uz brauktuves.

J.B.: - Jā, esam saskārušies arī ar šādām situācijām, kuras ierasti cenšamies risināt, vēršoties pie atbildīgajām personām. Būtu jāizstrādā noteikumi par to, lai būvniecības darbu laikā netiktu norobežota kustība gājējiem.

Jau šobrīd pieejama aplikācija Mapeirons

V.S.: - Šodien dzirdēju, ka esat izveidojuši mobilo aplikāciju “Mapeirons”, kuru uzreiz arī lejupielādēju. Vari pastāstīt ko vairāk?

J.B.: - Aplikācija palīdz atrast ceļu uz tuvāko kafejnīcu, tualeti. Datus ievadām mēs, kā rezultātā informācija ir pārbaudīta un rūpīgi apsekota.

V.S.: - Ja pareizi saprotu, aplikācija der arī cilvēkiem, kuriem ir bērni, jo tajā ir sadaļa “Baby room”.

J.B.: - Jā, šī sadaļa tapusi sadarbībā ar uzņēmumu “Baby room” - tā palīdzētu vecākiem, kuri meklē bērniem draudzīgas vietas.

Materiāls tapis sadarbībā ar Rīga Radio 94,5 FM www.RigaRadio.lv

Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
Tavs komentārs:
Vārds, Uzvārds:*
e-pasts:* (netiek publicēts)
Aprēķiniet: 11 + 2 =
 »
Top.LV